Tu zini, ko tu gribētu darīt. Dažreiz pat ļoti precīzi. Tev ir idejas un plāni.

Bet, kad pienāk brīdis rīkoties, nekas nenotiek. Tu to neizdarīsi.

Vai tas nešķiet pazīstams? Nespēja realizēt sevi ir problēma, kas ir daudz izplatītāka, nekā tiek domāts.

Tas nav saistīts ne ar slinkumu, ne ar disciplīnu. It kā kāds šķērslis tevi attur, liek tev palikt uz vietas.

Un tas rada apjukumu. Jo tajā pašā laikā tevī ir arī tā daļa, kas vēlas iet uz priekšu. Kas vēlas izmēģināt, riskēt un gūt pieredzi. Šīs divas puses dzīvo tevī vienlaikus. Viena vēlas virzīties uz priekšu, otra attur.

Dažreiz šķiet, ka, ja vien tu sevi vienkārši vairāk piespiestu, tad tas pārietu. Ka tad, ja tu būtu spēcīgāks, disciplinētāks, motivētāks, tu to jau būtu paveicis. Bet jo vairāk tu sevi piespiež, jo grūtāk tas kļūst.

Un tad rodas jautājums: kas ar mani notiek?

Bet varbūt jautājums nav tajā, ka ar tevi kaut kas nav kārtībā. Varbūt jautājums ir tajā, ka kāda tava daļa nejūtas pietiekami droša, lai spētu iet tālāk...

Šī daļa nedomā loģiski. Tā neizsver riskus un iespējas. Tā vienkārši jūt. Un ja tai ir pat vismazākā sajūta, ka virzīšanās uz priekšu nozīmē kaut ko bīstamu – redzamību, vērtējumu, zaudējumu vai pat vienkārši nezināmo, tad tā darīs visu, lai tevi noturētu uz vietas.

Tas var būt saistīts ar lietām, kuras tu uzreiz nespēj sasaistīt. Iepriekšējās pieredzes, kad atklātība nebija droša. Vai vienkārši dziļāka iekšēja sajūta, ka labāk ir neiet pārāk tālu.

Un tā rodas situācija, kurā prāts saka „jā”, bet ķermenis saka „nē”.

Tu vari mēģināt sevi pārliecināt, motivēt vai piespiest, taču ķermenis neklausa argumentiem. Tas pakļaujas tikai drošības sajūtai. Un, ja tās nav, tad arī kustības nenāk.

Interesanti, ka parasti lietas nemainās, ja tu cenšies vēl vairāk. Tās mainās tad, kad tu saproti, no kurienes patiesībā nāk šis bremzes spēks. Ja tu redzi to daļu, kas tevi attur, nevis kā ienaidnieku, bet kā kaut ko, kas kādreiz ir centies tevi aizsargāt. Šo neredzamo vai nesaprotamo var izpētīt kopā ar terapeitu, veicot konstellāciju privātā sesijā vai grupas darbnīcā.

Šajā brīdī rodas kaut kas jauns.

Un tad dažreiz notiek kaut kas ļoti vienkāršs. Tu to izdarīsi.

Ne jau tāpēc, ka tu beidzot piespiedi sevi. Bet gan tāpēc, ka tev vairs nav jāatturas.

Un varbūt tieši šeit sākas patiesās pārmaiņas. Ne tad, kad tu iemācies labāk vadīt sevi, bet tad, kad sāc sevi dziļāk izprast.